Pēc roku mazgāšanas darbs sākās uzreiz: vecajā maizes ceptuvē bērni ar aizrautību mīcīja mīklu. Bija nepieciešamas septiņas sastāvdaļas: milti, raugs, cukurs, sāls, silts piens ar ūdeni un eļļa. Tagad mīkla tika labi izmīcīta, un skolēni uzzināja, ka raugam ir nepieciešama siltuma un daudz laika. Tāpēc sagatavotās maizes palika siltajā maizes ceptuvē, kamēr bērni devās pāri uz klēti. Tur agrāk tika kulti graudi. Īsā filmā viņi uzzināja, kas ir Vestfāles „Pumpernickel”. Šis melnais maizes veids pastāv tikai tāpēc, ka kādreiz kāds maizi aizmirsis krāsnī.
Pēc filmas mēs jau atkal devāmies uz maizes ceptuvi. Tagad maizes klaipi tika ievietoti iepriekš uzkarsētā krāsnī. Bet pirms tam, protams, bija jāizslaucītas karstās ogles, jo kurš gan gribētu, lai uz maizes būtu pelni?
Un atkal nācās gaidīt. Taču šādā vecā lauku sētā nav garlaicīgi: jo tagad skolēniem bija paredzēta vēl viena aizraujoša orientēšanās sacensība ar daudziem jautājumiem un mīklām par atsevišķām lauku mājām.
Beigās pa pagalmu izplatījās apetīti rosinoša smarža. Tas bija nepārprotams signāls: maizes tagad bija gatavas, un tās tika izņemtas. Maize bija tik garšīga, ka lielākā daļa to nogaršoja jau ceļā atpakaļ.
Mēs pateicamies Vredenas Lauksaimniecības muzeja dedzīgajai komandai par lielisko pasākumu!
Lūdzu, noklikšķiniet, lai apskatītu lielākus fotoattēlus!